Mūsu laikā mēs mēdzam sevi saukt par informācijas sabiedrību, uzsverot tehnoloģiju nozīmi, par patērētāju sabiedrību, uzsverot pirkšanas un pārdošanas drudzi, par postmodernisma laikmeta sabiedrību, uzsverot kultūras un subkultūras saplūsmi haosā, spēlē, vienaldzībā. Un tomēr ir reizes, kad mūžīgās kultūras vērtības arī mūsu laikā un mūsu sabiedrībā atmirdz gluži vai žilbinošā spožumā. Par spīti. Dievs. Daba. Darbs. Zeme - tēvija. Sirdslaipnība, sirdsgudrība. Dziesmu gars. Ciktāl dzīvas ir šīs gadsimtu vērtības? Ciktāl dzīvas jaunajā paaudzē? Vai dzīvas?                

Latvieši sevi mēdz saukt par dziedātāju tautu. Nozīmīgs fakts mūsu kultūras dzīvē ir tas, ka trīs Baltijas valstu Dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras šedevru sarakstā. Taču ņemot vērā bērnu un jauniešu vispārējo muzikālo izglītošanos, Dziesmu svētki drīzā nākotnē var zaudēt savu masveidību un māksliniecisko kvalitāti. Dziesmu svētki nav tikai dažu dienu notikums, kad Rīgā pulcējas dziedātāji un dejotāji no visas Latvijas, bet arī ceļš uz šī notikuma sagatavošanu. Regulārs koru darbs, skates, konkursi, festivāli.

Jauniešu koru festivāla atslēgvārdi.

1. Degsme – dziesmu prieks. Mirdzošas acis. Atbrīvotība.

2. Kvalitāte. Festivāla nolikumā prasība trīs dziesmas izpildīt a capella. Konkursu vērtē starptautiska žūrija, ņemot vērā: izpildījuma tehniku, māksliniecisko izpildījumu, kolektīva skatuvisko tēlu. Dažādi diriģentu un koru rokraksti un temperamenti.

3. Vienotā masveidība. Kopkoris. Daudzi simti vienā balsī. Vēl vieni dziesmu svētki.

4. Skaistais repertuāra tilts no folkloras pērlēm pie latviešu un pasaules klasiķiem un mūsdienu skaņražiem.

5. Garīgums. Dieva vārds dziesmā Valmieras evaņģēliski luteriskajā Sv. Sīmaņa baznīcā. Kopīga lūgšana. Kopīga pateicība.