Valmieras skolotāju semināra vēsture

Izveidots Piektdiena, 28 Septembris 2012

2020. gadsimta sākumā Valmieras Valsts ģimnāzijas ēku izmantoja Valmieras skolotāju semināra vajadzībām, kur sagatavoja topošos skolotājus. 19. gadsimta beigās pieauga latviešu turība, vecāki varēja atļauties savus bērnus sūtīt mācīties augstskolās. Studēt gribētāju skaits pieauga, Rīgas skolotāju semināra valde vēlējās iegādāties zemes gabalu ārpus Rīgas. Zemes gabals tika iegādāts Valmierā, skaistā vietā pie Gaujas, par 750 rubļiem.

Valmieras skolotāju semināra ēkas arhitekts ir Aleksejs Kizelbašs, kuram Tautas Izglītības ministrija1901.gadā piešķīra kredītu. Parakstīt un izstrādāt šādus būvprojektus varēja tikai speciālisti ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Būvdarbus vajadzēja uzsākt jau pirmajā gadā, pretējā gadījumā bija jāapstiprina jauns projekts. Skolas ēkas pamatakmens tika ielikts 1901. gada 9. maijā.

Rīgas mācību apgabala kuratoram tika piešķirts kredīts semināra ēkas celtniecībai 108 691 rubļa apmērā, kaut gan līgumā tika norādīta summa 119 021 rublis ar rīkojumu Nr. 1666, kas būs nepieciešama Valmieras skolotāju semināra ēkas celtniecībai. 1903. gadā Valmieras semināra ēkai tika piešķirti vēl 7700 rubļi, tās pilnīgai pabeigšanai, kaut gan pēc aprēķiniem tik liela naudas summa nemaz nav bijusi vajadzīga.

A. Kizelbaša izstrādātais Valmieras skolotāju semināra ēkas projekts tika veidots tā, lai skolas ēka veidotu E burta formu – Evanģēlijs. Semināra ēkai ir divi stāvi un pagrabstāvs. Pirmais stāvs tika paredzēts skolēnu mācību procesam, bet otrais stāvs tika atvēlēts skolas internātam. Otrajā stāvā atradās pasniedzēju dzīvokļi un semināra audzēkņu guļamistabas.

Otrā stāva centrā atradās lūgšanu kapella. Katru rītu nodarbības sāks ar lūgšanu, kas notika skolas otrā stāva gaitenī, bet ja semināristi vēlējās individuālas lūgšanas tie varēja doties uz kapellu.

1902. gada 17. jūlijā uzsāka darboties Valmieras skolotāju seminārs nepabeigtā ēkā, kas pastāvēja 17 gadus. 1902. gada rudenī seminārā uzņēma 40 audzēkņus, bet noraidīja 150 skolēnus, taču 1903./1904. gadā notika semināra reforma, kas paplašināja semināru – trīsgadīgo skolotāju sagatavošanas iestādi pārveidoja par četrgadīgo, tas nozīmēja, ka bija iespējams uzņemt divreiz lielāku audzēkņu skaitu. Visvairāk seminārā bija latviešu tautības cilvēki, taču bija arī igauņu un krievu tautības cilvēki. Mācību maksa bija 10 rubļi gadā, taču to drīz vien palielināja uz 20 rubļiem gadā. 1913. gadā tika noteikts, ka seminārā nedrīkst būt vairāk par 35 skolēniem, jo nevarēja racionāli izpildīt praktiskos darbus.

1913./ 1914. gadā iestājpārbaudījumos bija daudz reflektantu (aptuveni 130, no kuriem puse bija krievu), uz valsts rēķina tika pieņemti tikai 4 latvieši. 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš. Semināra ēkā tika ierīkota kara slimnīca un mācības notika pēcpusdienās Sieviešu ģimnāzijas telpās.

1917./18. mācību gads iesākās Valmierā, bet jau 1917. gada rudenī Valmieras skolotāju seminārs tika pārcelts uz Sizraņu. 1918. gadā semināru beidza 20 latvieši un 1 igaunis, kopā 25 audzēkņi. 1918./19. gadā semināru skāra lielas grūtības – bija problēmas ar skolotājiem, audzēkņiem, tādēļ mācības notika neregulāri, bet kursu tomēr pabeidza 13 audzēkņi. Šis mācību gads bija pēdējais Valmieras skolotāju semināram. Semināru visā pastāvēšanas laikā pabeidza 424 latvieši, 45 igauņi, 48 krievi, 1 baltkrievs, kopā 520 audzēkņi. Lielākā daļa audzēkņu turpināja strādāt par pedagogiem, un daļa audzēkņu turpināja mācības augstākajās mācību iestādēs.

122123

2011. Copyright © Valmieras Valsts Ģimnāzija. All rights reserved.
By: Fresh Joomla templates