Jauno ķīmiķu skolas noslēgums Latvijas Universitātē

WP 20180414 020Sesdien,14.aprīlī, modāmies agrāk nekā pierasts un devāmies ceļā uz Rīgu – Latvijas Universitātes Dabaszinību Akadēmisko centru, kur notika Jauno ķīmiķu skolas šī mācību gada noslēguma pasākums, kurā piedalījās jaunieši no visas Latvijas – pavisam 14 komandas.

Valmieras grupu veidoja Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni - Laura Kokuma, Dens Enrijs Lakučs, Krišjānis Lācis, Undīne Kuple, Lūcija Mende, Alise Bašķe, Paula Patrīcija Kreile, Marija Lukina un Rūjienas vidusskolas skolēni Krista Āboltiņa un Aldis Jānis Pivars.

Sākumā tikām iepazīstināti ar citām komandām un sadalīti grupās, kurās bija 20 cilvēku katrā, lai, šādi sadaloties, apskatītu Ķīmijas fakultātes telpas un laboratorijas.

Pirmajā stacijā (vienā no laboratorijām) noteicām vielu pH līmeni, lai vēlāk ar universālindikatoru un joda šķīdumu noteiktu, kas tā par vielu.

Nākamajās stacijās noteicām vielas pēc to izskata, sarindojām tās pēc smaguma, pēc to krāsas un īpašībām. Mēģinājām atrast šķīdumu nosaukumus pēc to smaržas.

Pasākuma noslēguma daļā notika “ķīmiķu kaujas” - komandas sacentās erudīcijā un zināšanās. Mācījāmies sadarboties komandā, atbildot uz jautājumiem un pildot dažādus uzdevumus, kuru galvenā iezīme bija ķīmija. Uzdevumi bija daudzveidīgi – bija jāatmin krustvārdu mīkla, jāatrisina rēbuss, jāzina drošības zīmes, jāizveido kanēļskābes molekulas modelis, jāmodelē destilēšanas iekārta, un vēl daudzi citi uzdevumi.

Un pēc saliedētā komandas darba, prieks, ka bijām ieguvuši 129(!) punktus, kas mums ļāva kopā ar Rēzeknes komandu (kura arī bija ieguvusi 129 punktus) dalīt 1./2. vietu!!!

WP 20180414 010  IMG 7246WP 20180414 012

Paldies, Jauno ķīmiķu skolas Valmieras grupas vadītājai Laumai Bušai un skolotājai A. Deksnei par iespēju piedzīvot foršas emocijas!

 

Lūcija Mende 10.a klase

Iepazīstam Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti

WP 20180309 006 WP 20180309 002 IMG-20180320-WA0001

Šī gada 9. martā Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni ar īpašu interesi par ķīmijas priekšmetu devās uz Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, kur tika dota iespēja uzzināt vairāk par iemīļoto priekšmetu.

Nonākot Torņakalna laboratorijā, mūs pārsteidza pazīstama seja-Indriķis Andris Birznieks. Mūsu skolas absolvents mūs iepazīstināja ar laboratoriju un pastāstīja interesantus faktus par ķīmiju. Tad devāmies ekskursijā pa jaunizveidoto Dabaszinātņu māju, aplūkojām ēku un iepazināmies ar LU piedāvātajām iespējām. Latvijas studentu alma mater piedāvā ļoti daudzveidīgu studiju klāstu.

Pēc tam sadalījāmies grupās - praktiskie skolēni palika laboratorijā, taču teorētiķi devās padziļināt savas zināšanas teorētiskajā ķīmijā. Praktiķiem tika dota iespēja pagatavot pašiem savu zeltu - muļķu zeltu, svina jodīdu. Diemžēl mēs nedrīkstējām šo produktu paturēt, jo tas esot indīgs.

Brauciens bija ļoti interesants un noderīgs, jo deva ieskatu ķīmiķa ikdienā un atgādināja, ka jāsāk domāt par nākotnes iespējām. Paldies skolotājām Andai Deksnei, Aijai Antonei un Indriķim Birzniekam par aizraujošo dienu!

11. a klases skolniece Paula Portnaja

Ķīmiķu skolas nodarbība – dedzinām un saldējam...

WP 20180308 044Ceturtdiena, Starptautiskā sieviešu diena, bet arī kārtējā ķīmiķu skolas nodarbība. Šoreiz mēs mēģinājām uzvārīt ūdeni papīra glāzītē, kuru paši uzlocījām no papīra loksnes, spridzinājām Pringles iepakojumus, iepilinot tajos šķiltavu benzīnu, dedzinājām dzelzs vilnu, kā arī novērojām parafīna degšanu. Eksperimenti ļāva mums saprast kā tas viss, ko atklājām darbojas ikdienā. Sapratām, ka ugunsgrēka nodzēšana vēl nenozīmē, ka tas tiešām ir nodzēsts, jo tas var aizdegties vēlreiz, ka konteineri, benzīna kannas, var uzsprāgt, ja tajās vēl ir nedaudz degvielas un tie tiek turēti tiešos saules staros. Izmēģinājām "sveces liftu" un pēc tā sapratām, ka nedrīkstam uzturēties telpās ar sliktu gaisa iekļuvi un aizdegtām svecēm, jo tās patērē skābekli.

Otrajā nodarbības daļā vērojām īpašo Djuāra trauku, termosu, kurā tiek uzglabāts šķidrais slāpeklis, un kurš saglabā ļoti lielo temperatūras starpību starp istabas temperatūru un slāpekļa viršanas temperatūru (-1950C). Tālāk sekoja dažādi eksperimenti, bet strikti bija jāievēro drošība, un ik pa reizei atskanēja pasniedzējas komandas: “Kājas augšā! vai Uzvilkt cimdus! u.c.” Redzējām kā slāpeklī momentā sasalst vīnogas un kā baloni atgūst savu formu pēc izņemšanas no šķidrā slāpekļa konteinera.

Šķidro slāpekli var izmantot kulinārijā, pasniedzēja Lauma mums piedāvāja pašiem pagatavot saldējumu ar šķidro slāpekli. Bija garšīgi! Domas gan dalījās meitenēm un zēniem par kakao pievienošanu, bet šoreiz zēni piekāpās – iespējams 8.marta iespaidā. Ēdām arī saldētas kukurūzas nūjiņas, pūšot gaisu uz āru, lai tā aukstums mums nekaitētu.

Slāpekli, kurš palika pāri pēc eksperimentiem, pasniedzēja Lauma izlēja uz kāpnēm un tas bija tik maģiski, ka izskatījās, ka tās ir kāpnes uz debesīm. Šī ķīmiķu skolas nodarbība bija ļoti interesanta, paldies Laumai!

Lūcija Mende 10.a klase

Ceturtdiena, Starptautiskā sieviešu diena, bet arī kārtējā ķīmiķu skolas nodarbība. Šoreiz mēs mēģinājām uzvārīt ūdeni papīra glāzītē, kuru paši uzlocījām no papīra loksnes, spridzinājām Pringles iepakojumus, iepilinot tajos šķiltavu benzīnu, dedzinājām dzelzs vilnu, kā arī novērojām parafīna degšanu. Eksperimenti ļāva mums saprast kā tas viss, ko atklājām darbojas ikdienā . Sapratām, ka ugunsgrēka nodzēšana vēl nenozīmē, ka tas tiešām ir nodzēsts, jo tas var aizdegties vēlreiz, ka konteineri, benzīna kannas, var uzsprāgt, ja tajās vēl ir nedaudz degvielas un tie tiek turēti tiešos saules staros. Izmēģinājām "sveces liftu" un pēc tā sapratām, ka nedrīkstam uzturēties telpās ar sliktu gaisa iekļuvi un aizdegtām svecēm, jo tās patērē skābekli.

Otrajā nodarbības daļā vērojām īpašo Djuāra trauku, - termosu, kurā tiek uzglabāts šķidrais slāpeklis, un kurš saglabā ļoti lielo temperatūras starpību starp istabas temperatūru un slāpekļa viršanas temperatūru (-1950C). Tālāk sekoja dažādi eksperimenti, bet strikti bija jāievēro drošība, un ik pa reizei atskanēja pasniedzējas komandas: “Kājas augšā! vai Uzvilkt cimdus! u.c.” Redzējām kā slāpeklī momentā sasalst vīnogas un kā baloni atgūst savu formu pēc izņemšanas no šķidrā slāpekļa konteinera.

Šķidro slāpekli var izmantot kulinārijā, pasniedzēja Lauma mums piedāvāja pašiem pagatavot saldējumu ar šķidro slāpekli. Bija garšīgi! Domas gan dalījās meitenēm un zēniem par kakao pievienošanu, bet šoreiz zēni piekāpās – iespējams 8.marta iespaidā. Ēdām arī saldētas kukurūzas nūjiņas, pūšot gaisu uz āru, lai tā aukstums mums nekaitētu.

Slāpekli, kurš palika pāri pēc eksperimentiem, pasniedzēja Lauma izlēja uz kāpnēm un tas bija tik maģiski, ka izskatījās, ka tās ir kāpnes uz debesīm. Šī ķīmiķu skolas nodarbība bija ļoti interesanta, paldies Laumai!

                                                                        Lūcija Mende 10.a klase

Vai sausais ledus patiešām ir sauss?

WP 20171207 011 WP 20171207 025

7.decembrī notika kārtējā Jauno ķīmiķu skolas nodarbība. Šoreiz pasniedzēja Lauma Buša sev līdz bija atvedusi konteineru ar sauso ledu – ogļskābo gāzi cietā agregātstāvoklī. Uzdevums bija nopietns – eksperimentāli noteikt ogļskābās gāzes molmasu. Lai to paveiktu, sausais ledus bija jāsasmalcina piestā, jānosver, jāiztvaicē koniskajā kolbā un jāveic diezgan sarežģīti aprēķini.

Pēc tik nopietniem pētījumiem varējām paši veikt un vērot eksperimentus. Interesanti bija novērot, kā ogļskābā gāze ietekmē skābju – bāzu līdzsvaru un tā rezultātā indikatori maina krāsas. Lielā aizrautībā daži skolēni mēģināja uzgāzēt minerālūdeni, citi mēģināja paātrināt sausā ledus iztvaikošanu ar karstu ūdeni, citi savukārt mēģināja veidot lielus ziepju burbuļus, kas pildīti ar ogļskābo gāzi.

Nepiespiestā un brīvā atmosfērā, pašiem veicot eksperimentus un izdarot atklājumus, laiks pagāja nemanot. Tika iegūtas jaunas zināšanas, pilnveidotas eksperimentālās un sadarbības prasmes, radīta interese veikt un izzināt vēl kādu eksperimentu.

                                                                                    Ķīmijas skolotāja Anda Deksne

Kā ietekmēt skābekļa iegūšanu?

WP 20171109 0019.novembrī notika Jauno ķīmiķu skolas 3. nodarbība. Šoreiz skolēni eksperimentēja, lai pētītu dažādu katalizatoru ietekmi uz vienu reakciju – skābekļa iegūšanu no ūdeņraža peroksīda. Bija jāiejūtas zinātnieku lomā un pašiem jāizlemj, ko pētīt, ko mērīt, kā mērīt? Dažiem gan darba procesā bija jāmaina sākumā izvēlētā pieeja, jo reakcija ar izvēlētā katalizatora daudzumu bija tik nevaldāma, ka notika vienā mirklī un nebija iespējams fiksēt tās laiku. Prieks, ka rezultātu sasniedza visi dalībnieki!

Skolotāja Anda Deksne

2011. Copyright © Valmieras Valsts Ģimnāzija. All rights reserved.
By: Fresh Joomla templates