'Tiesības uz cieņpilnu dzīvi

ACCESSABILITY-Afisa

Rauls Valenbergs “Man nav citas izvēles”

Izstade  Rauls Valenbergs (2)-1

Ūdens ir vissvarīgākais dzīvības uzturēšanai

afisa udensŪdens ir vissvarīgākais dzīvības uzturēšanai, tas aizņem ap 70% zemeslodes. No pieredzes un fizikas visiem zināms, ka ūdenim ir trīs agregātstāvokļi – ūdens var būt šķidrs, ciets un gāzveida, bet kā ar ūdens mistēriju?

To mēģinājuši noskaidrot fotogrāfi, iemūžinot ūdeni visos gadalaikos un dažādās formās. Te ir gan mierīga jūra un trakojošs devītais vilnis, gan Gauja ar ledus vižņiem, dažādi ledus veidojumi, atspulgi, strūklakas, plūdi, ūdenskritumi, rasas pilieni, šļakatas, peļķes, lietus…

Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kuras iemūžinājuši fotogrāfi – biedrības “Valmieras atspulgs” dalībnieki, pazīstamā fotogrāfa Alekseja Koziņeca vadībā.

Nacionālajam karogam 100 gadi

Plakaats karogs A3 RGB-page-001

Pirmdien, 17.oktobrī, plkst.13.00 Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” atklās Zemessardzes 27.kājnieku bataljona Veterānu apvienības priekšnieka Jāņa Bahmaņa un viņa domubiedru veidotu izstādi “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”. Tā vēsta par nacionālā karoga tapšanu. Tas mastā pirmo reizi plīvojis Valmierā pirms 100 gadiem, bet sarkanbaltsarkanā vēstījuma saknes rodamas jau latviešu tautas dziesmās.

Latvijas nacionālais karogs dzimst Valmierā, gandrīz divus gadus pirms Latvijas Republikas proklamēšanas. Šeit tas arī pirmo reizi tiek pacelts – 1917.gadā virs Valmieras latviešu biedrības nama. “Pirms Valmieras ugunsgrēka 1944.gadā netālu no Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcas bija māja, kurā dzīvoja pedagogs un žurnālists Jānis Eduards Lapiņš. Tas vēl bija I Pasaules kara laiks, bet viņš jau tic Latvijas neatkarībai. Pie viņa tolaik pulcējās inteliģences pārstāvji – dzejnieks Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Linards Laicens u.c. Jāņa Lapiņa ideju par sarkanbaltsarkanu nacionālo karogu īstenoja viņa kādreizējā skolniece, Valmieras bēgļu bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane 1916.gadā. Viņas darinātais karogs bija pirmais nacionālais karogs,” stāsta J.Bahmanis.

Pēc tam sākās karoga “ceļš”, kas, kā uzsver J.Bahmanis, ir pētījuma vērts temats. “Tāļa Pumpuriņa grāmatā lasāms, ka J.E.Lapiņš karogu mazā formātā iedod līdzi valmierietim Jānim Bērziņam, kurš dodas karā un ar karodziņu iepazīstina strēlnieku bataljonus. Stāstu turpina žēlsirdīgā māsa Marta Gailīte, kura apkopj ievainotos strēlniekus. Ir 1917.gads, notiek Ziemassvētku kaujas. Septembrī, kad vācieši intensīvi uzbrūk, lazarete atkāpjas uz Kaugurmuižu, pēc tam uz Tartu. Pēc miera līguma parakstīšanas Marta sāk dzīvot Priekuļos, iepazīstas ar Hugo Celmiņu, kurš veido lauksaimniecības skolu (tagadējo Priekuļu tehnikumu), bet vēlāk kļūst par Ministru prezidentu. Marta un Hugo apprecas. Karodziņš joprojām ir pie viņas, un, kad Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigāde atbrīvoja Vidzemi un karavīri gāja gar viņu mājas logiem, Marta ar šo karodziņu viņus sveicina.”

J.Bahmanis norāda, ka par karoga “ceļu” ir jāstāsta, godinot iesaistītos cilvēkus un atklājot tā nozīmīgumu. “Mums ar karoga tapšanu lielākoties saistās mākslinieks Ansis Cīrulis, kurš 1917.gadā piedāvāja idejas valsts karogam. Protams, viņa devums ir nozīmīgs, tomēr sarkanbaltsarkanā karoga ideja jau bija. Mākslinieks piedāvāja mums ierasto tumši sarkano krāsu, bet jāņem vērā, ka bija kara apstākļi, Marianna Straumane nevarēja ieiet veikalā un izvēlēties audumu sev vēlamajā sarkanas krāsas tonī.”

J.Bahmanis norāda, ka nacionālā karoga saknes meklējamas gandrīz tūkstoš gadu senā pagātnē. “Es mēģinu vizualizēt latvju dainas, man palīdz mākslinieki. Tas ir kods, kas ielikts jau tautas dziesmās un kas bija svarīgs arī J.E.Lapiņam. Kalnā zied ābelīte sidrabiņa ziediņiem, sidrabiņa ziedi bira uz sarkana āboliņa. Atcerēsimies, ka sākotnēji visi karogi bija vertikāli, arī šeit varam iztēloties ābeles gaišo ziedu joslu sarkanajā āboliņā. Tas pats attiecas arī par joslu skaitu. Jānīšam sētiņā trim lapām bērziņš auga, tai vienā saule lēca, tai otrā norietēja, tai trešā lapiņā saule lēja sidrabiņu. Un tā es varētu skaitīt vēl ilgi.”

Interesanti, ka pirmā nacionālā karoga sarkanbaltsarkanās joslas papildināja saulīte. “Mūsu senči pielūdza saulīti, tas redzams arī Līgo svētku tradīcijās. Dziesmu svētku karogs taču nes vēstījumu “Lihgo”. Izrakumos atrasti tūkstošiem priekšmetu ar saules simbolu, tas parādās arī mūsu rakstos. Saikne ar pagātni mani ļoti interesē, tas ir pirmsākums 1918.gadam un mūsu tagadējam valsts karogam. Jāuzsver, ka Jāņa Lapiņa dzīvesbiedre uzšuva nacionālo karogu, jo tad mums savas valsts vēl nebija.”

Izstāde būs vizualizācija par Jāņa Lapiņa ieguldījumu karoga tapšanā, atkāpjoties arī tūkstoš gadu senā pagātnē un pētot sarkanbaltsarkanā un saules kodu tautas dziesmās. Izstāde iedalāma trijos galvenajos tematos: senatne – ticības saule, brīvības saule un uzvaras saule.

Jānis Bahmanis saņēmis Priekuļu novada titulu “Goda novadnieks” par patriotisma veicināšanu un ieguldījumu Latvijas vēstures izpētē, īpaši uzsverot saules simbola nozīmi karogos un emblēmās. Liels darbs ieguldīts arī nacionālā karoga autora Jāņa Eduarda Lapiņa piemiņas saglabāšanā un piemiņas vietas izveidē un kopšanā kopā ar biedrību “Ieva”. Tāpat J.Bahmanis interesējas par heraldiku, izveidojot Zemessardzes 27.kājnieku bataljona karogu un krūšu nozīmi.

Izstāde Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” būs skatāma līdz novembra beigām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece


“Akmeņu otrā dzīve”

Foto izstāde BERNADETA ALPERNA (Ungārija)

 

“Akmeņu otrā dzīve”

2016. gada oktobrī

Valmieras Valsts ģimnāzijas konferenču zālē (sporta angāra korpusā )

Sinagogu ēkas, kas kādreiz bija organiska Eiropas ebreju kultūras un reliģiskās dzīves sastāvdaļa, joprojām atrodas vēsturiskajās Eiropas pilsētās. Šodien, esot pārbūvētā vai pussabrukuma stāvoklī, tās līdzinās tukšām čaulām, kam atņemtas to kādreizējās funkcijas. Dažkārt varenas, citkārt pieticīgas un funkcionālas, šīs ēkas, kas kādreiz kalpoja reliģiskai kopienai, tagad tiek izmantotas kā koncertzāle, muzejs, mēbeļu veikals, olimpiskais sporta centrs, policijas iecirknis, ugunsdzēsības stacija un pat ķīmiskā tīrītava. Divās no tām pat atradu katoļu baznīcu un mošeju.

Lasīt tālāk: “Akmeņu otrā dzīve”

2011. Copyright © Valmieras Valsts Ģimnāzija. All rights reserved.
By: Fresh Joomla templates