Pāri robežām

Rancāne

Nacionālajam karogam 100 gadi

Plakaats karogs A3 RGB-page-001

Pirmdien, 17.oktobrī, plkst.13.00 Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” atklās Zemessardzes 27.kājnieku bataljona Veterānu apvienības priekšnieka Jāņa Bahmaņa un viņa domubiedru veidotu izstādi “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”. Tā vēsta par nacionālā karoga tapšanu. Tas mastā pirmo reizi plīvojis Valmierā pirms 100 gadiem, bet sarkanbaltsarkanā vēstījuma saknes rodamas jau latviešu tautas dziesmās.

Latvijas nacionālais karogs dzimst Valmierā, gandrīz divus gadus pirms Latvijas Republikas proklamēšanas. Šeit tas arī pirmo reizi tiek pacelts – 1917.gadā virs Valmieras latviešu biedrības nama. “Pirms Valmieras ugunsgrēka 1944.gadā netālu no Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcas bija māja, kurā dzīvoja pedagogs un žurnālists Jānis Eduards Lapiņš. Tas vēl bija I Pasaules kara laiks, bet viņš jau tic Latvijas neatkarībai. Pie viņa tolaik pulcējās inteliģences pārstāvji – dzejnieks Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Linards Laicens u.c. Jāņa Lapiņa ideju par sarkanbaltsarkanu nacionālo karogu īstenoja viņa kādreizējā skolniece, Valmieras bēgļu bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane 1916.gadā. Viņas darinātais karogs bija pirmais nacionālais karogs,” stāsta J.Bahmanis.

Pēc tam sākās karoga “ceļš”, kas, kā uzsver J.Bahmanis, ir pētījuma vērts temats. “Tāļa Pumpuriņa grāmatā lasāms, ka J.E.Lapiņš karogu mazā formātā iedod līdzi valmierietim Jānim Bērziņam, kurš dodas karā un ar karodziņu iepazīstina strēlnieku bataljonus. Stāstu turpina žēlsirdīgā māsa Marta Gailīte, kura apkopj ievainotos strēlniekus. Ir 1917.gads, notiek Ziemassvētku kaujas. Septembrī, kad vācieši intensīvi uzbrūk, lazarete atkāpjas uz Kaugurmuižu, pēc tam uz Tartu. Pēc miera līguma parakstīšanas Marta sāk dzīvot Priekuļos, iepazīstas ar Hugo Celmiņu, kurš veido lauksaimniecības skolu (tagadējo Priekuļu tehnikumu), bet vēlāk kļūst par Ministru prezidentu. Marta un Hugo apprecas. Karodziņš joprojām ir pie viņas, un, kad Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigāde atbrīvoja Vidzemi un karavīri gāja gar viņu mājas logiem, Marta ar šo karodziņu viņus sveicina.”

J.Bahmanis norāda, ka par karoga “ceļu” ir jāstāsta, godinot iesaistītos cilvēkus un atklājot tā nozīmīgumu. “Mums ar karoga tapšanu lielākoties saistās mākslinieks Ansis Cīrulis, kurš 1917.gadā piedāvāja idejas valsts karogam. Protams, viņa devums ir nozīmīgs, tomēr sarkanbaltsarkanā karoga ideja jau bija. Mākslinieks piedāvāja mums ierasto tumši sarkano krāsu, bet jāņem vērā, ka bija kara apstākļi, Marianna Straumane nevarēja ieiet veikalā un izvēlēties audumu sev vēlamajā sarkanas krāsas tonī.”

J.Bahmanis norāda, ka nacionālā karoga saknes meklējamas gandrīz tūkstoš gadu senā pagātnē. “Es mēģinu vizualizēt latvju dainas, man palīdz mākslinieki. Tas ir kods, kas ielikts jau tautas dziesmās un kas bija svarīgs arī J.E.Lapiņam. Kalnā zied ābelīte sidrabiņa ziediņiem, sidrabiņa ziedi bira uz sarkana āboliņa. Atcerēsimies, ka sākotnēji visi karogi bija vertikāli, arī šeit varam iztēloties ābeles gaišo ziedu joslu sarkanajā āboliņā. Tas pats attiecas arī par joslu skaitu. Jānīšam sētiņā trim lapām bērziņš auga, tai vienā saule lēca, tai otrā norietēja, tai trešā lapiņā saule lēja sidrabiņu. Un tā es varētu skaitīt vēl ilgi.”

Interesanti, ka pirmā nacionālā karoga sarkanbaltsarkanās joslas papildināja saulīte. “Mūsu senči pielūdza saulīti, tas redzams arī Līgo svētku tradīcijās. Dziesmu svētku karogs taču nes vēstījumu “Lihgo”. Izrakumos atrasti tūkstošiem priekšmetu ar saules simbolu, tas parādās arī mūsu rakstos. Saikne ar pagātni mani ļoti interesē, tas ir pirmsākums 1918.gadam un mūsu tagadējam valsts karogam. Jāuzsver, ka Jāņa Lapiņa dzīvesbiedre uzšuva nacionālo karogu, jo tad mums savas valsts vēl nebija.”

Izstāde būs vizualizācija par Jāņa Lapiņa ieguldījumu karoga tapšanā, atkāpjoties arī tūkstoš gadu senā pagātnē un pētot sarkanbaltsarkanā un saules kodu tautas dziesmās. Izstāde iedalāma trijos galvenajos tematos: senatne – ticības saule, brīvības saule un uzvaras saule.

Jānis Bahmanis saņēmis Priekuļu novada titulu “Goda novadnieks” par patriotisma veicināšanu un ieguldījumu Latvijas vēstures izpētē, īpaši uzsverot saules simbola nozīmi karogos un emblēmās. Liels darbs ieguldīts arī nacionālā karoga autora Jāņa Eduarda Lapiņa piemiņas saglabāšanā un piemiņas vietas izveidē un kopšanā kopā ar biedrību “Ieva”. Tāpat J.Bahmanis interesējas par heraldiku, izveidojot Zemessardzes 27.kājnieku bataljona karogu un krūšu nozīmi.

Izstāde Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs” būs skatāma līdz novembra beigām.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece


Silja Pogule LAIME

laime2-plakats

Maijas Zebņickas ceļojumu foto un Viļņa Dipnera koka daiļamatniecības darbi

Foto celom izstade pagrabs2

Maija Zebņicka ir ārste un endokrinoloģe, kā arī tūrisma aģentūras "Jēkaba ceļojumi" ārštata ceļojumu grupu vadītāja. Dzimusi Jūrmalā, mācījusies Pumpuru vidusskolā. Skolas laikā aizrāvusies ar bioloģiju. Pirmā nopietnā grāmata, kura izlasīta pirmsskolas vecumā ir Džeralda Malkolma Darela "Zvērudārzs manā bagāžā", kas arī "iesējusi" alkas ceļot un redzēt visu to, ko daba spēj mums parādīt. Gadu gaitā, strādājot par "Jēkaba ceļojumu" ārštata ceļojumu grupu vadītāju, sakrājušās ceļojumu foto piezīmes, par kurām līdz šim priecājušies tikai tuvākie radi un draugi. 2015. gada sākumā radusies doma dalīties ar redzēto un parādīt tās Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem. Tā tapusi šī izstāde kopā ar talantīgo koktēlnieku un brālēnu Vilni Dipneru.

"Manas fotogrāfijas ir no ceļojumiem pa dažādām valstīm", - stāsta Maija Zebņicka, "pārsvarā dabas epizodes no Madagaskaras, Islandes, Marokas, Peru, Ekvadoras, Šrilankas, Lielbritānijas, Kubas. Pāris uzņēmumu no lielpilsētām Bostonas un Barselonas. Kā nesošo materiālu esmu izvēlējusies kanvu, jo tā attēlam piešķir telpiskumu. Savos foto uzņēmumos ielieku mirkļus, kurus gribas paņemt līdzi un parādīt citiem, lai iedvesmotu apceļot pasauli vai vienkārši ļautu ieraudzīt lietas citādāk. Šajā izstādē esmu izvēlējusies tās savas ceļojumu foto piezīmes, kas pēc laika skatoties, joprojām mani uzrunā, tāpēc no sirds priecāšos, ja tās spēs uzrunāt arī citus."

Vilnis Dipners ir tautas daiļamata meistars, Latvijas Amatniecības kameras galdnieka meistars. Dzimis Jūrmalā, mācījies Pumpuru vidusskolā. Pēc 7. klases beigšanas iestājies Rīgas 17. mākslas arodskolā, kur arī tika ielikti pamati tālākajai interesei par galdniecību un lietišķo mākslu. 30 gadus nostrādājis SIA "Laivu rūpnīca Dzintars", kas atradās Jūrmalā. Paralēli darbam iestājies Tautas lietišķās mākslas studijā "Dzīne", kuras biedrs ir vēl joprojām. Šo studiju veidoja un 35 gadus vadīja tēlniece Betija Strautniece, kura arodskolā Vilnim Dipneram pasniedza zīmēšanu, kompozīciju, mākslas vēsturi un intarsiju un vēl joprojām tiek uzrunāta - "Mīļo skolotāj!". 2014. gadā studija "Dzīne" atzīmēja 40.gadskārtu ar izstādi Kultūras un tautas mākslas centrā "Ritums".

Vilnis Dipners savos darbos izmanto ne tikai visus Latvijā sastopamos kokus, bet arī pieejamos eksotiskos kokus. Kā pats teic: "Tiem jābūt sausiem, labi izžāvētiem un ja kokam ir kāds defekts, tad tikai jāmāk to saskatīt un iekļaut vajadzīgajā kompozīcijā. Tā kā visa dzīve sastāv no kontrastiem, tad arī darbos bieži izmantoju dažādu krāsu un tekstūru kokus, tā panākot acij tik tīkamo kontrastu. Lietišķā māksla ir mans hobijs, bet "maizes" darbs – galdniecība".

 

Maijas Zebņickas ceļojumu foto un Viļņa Dipnera koka daiļamatniecības darbu izstāde no 2016. gada 22. februāra līdz 8. aprīlim skatāma Valmieras Valsts ģimnāzijas izstāžu galerijā "Leduspagrabs"

 

Darba laiks: P., O., T., C., P. no pl. 9.00 – 16.00. Ieeja – bez maksas.

2011. Copyright © Valmieras Valsts Ģimnāzija. All rights reserved.
By: Fresh Joomla templates