Pirmās piecdesmit dienas VVĢ

IMG 9753

Vidusskola. Pirms daudziem gadiem šī, maza bērna acīm lūkojoties, lielā vidusskola man šķita neaizsniedzama. Ik reizi, rakstot savām skolas burtnīcām titullapu, domāju – kā gan es jutīšos, kad klases numurs būs apzīmējams ar divciparu skaitli. Kad es būšu vidusskolnieks. Kad viss lielais top mazāks. Kad nezināmais kļūst zināms.

Brīnumi notiek...

Par spīti emocijām, spilgtām un košām, vēl no izbijušās skolas piedzīvotā, eksāmenu laika un izlaiduma jestruma, es ar milzīgu interesi esmu gatava ienirt uz izpētīt to “lielo” vidusskolu.

Pirmās 50 dienas. Ak, esmu aizvadījusi pirmās, raibās nedēļas šajā skolā. Rudens brīvlaiks atskrējis nemanot, dodot man iespēju apdomāt un atcerēties septembra un oktobra mēnesī piedzīvoto. To es šobrīd daru – apdomāju un atceros.

Pirmais septembris dāvāja sajūtas, ka esmu izvēlējusies savu īsto skolu, pareizo ceļu. Vienmēr esmu meklējusi vidi, kurā mīt patiesa rosme un darba spars, dzirksts, kura mudina piepildīt sapņus un mērķēt tālāk par saviem prātā izveidotajiem standartiem. Svinīgajā pasākumā direktora uzruna vedināja uz šādām domām.

Pirmo 50 dienu laikā ir notikušas dzejas dienas. Mēs izgājām Valmieras ielās, lai rakstītu dzeju uz trotuāra, runājām klases lokā par literatūru un tās lomu mūsdienās, kā arī norisinājās dzejas slams. Olimpiskajā dienā katra klase devās pa speciāli izveidotu maršrutu cauri pilsētai. Skolai atzīmējām 97 gadu jubileju.

Mācības. Vienvārdsakot, prieks atrasties starp inteliģentiem un kulturāliem cilvēkiem. Starp cilvēkiem, kuri tur zelta vērtībā zināšanas un gudrības, piedāvā iespējas attīstīt sevi un mācīties. Man prātā aust Abigeilas Adamsas vārdi :’’Mācīšanās nav nejauši sasniegumi. Spēku tam tā ir jārod degsmē gribēt zināt vairāk un jāattiecas pret to ar rūpību.”

Ļoti īpaša tradīcija, kura, manuprāt, ir jāpiedzīvo ikvienam skolēnam, ir Aristotelis. Mums skolā Aristotelis norisinājās divas dienas, 4. un 5. oktobrī, katrai dienai dota sava tematika. Pirmajā dienā manai klasei bija jāsaģērbjas par profesionāliem dejotājiem, otrajā jāiejūtas animācijas “Smurfi” tēlos. Man likās interesanti, ka varēju nākt uz skolu baleta svārkos. Daži klasesbiedri nokrāsoja savas sejas zilā krāsā, lai attēlotu multfilmu varoņus. Mums piedāvāja dažādas atrakcijas un izdarības. Ak, ko tik nepaveica, lai sapelnītu naudiņas. Piemēram, tika bildinātas un uz rokām nēsātas skolotājas, dziedātas slavas dziesmas fizikai un dzejots vecākajām klasēm.

Es pilnībā atbalstu Aristoteļa rīkošanu, jo tas rosina uz sadarbību klašu starpā. Aristoteļa laikā es sapratu, cik ļoti man ir paveicies ar savu klasi. Atklāju, cik gan aktīvi, azartiski un pozitīvi spējam būt šajās spriedzes piepildītajās dienās. Manuprāt, šī gadu desmitiem glabātā tradīcija reprezentē sadarbības prasmes, stiprina savstarpējās attiecības un rada vienotības sajūtu.

Es varu pielīdzināt aizritējušo mācība gada sākumu kā nostāšanos pie jaunas starta līnijas. Daudzi no mums, desmito klašu skolēniem, ir iedrošināti turpināt uzsākto ceļu, kura galamēŗķi veidos katrs pats. Lai veiksmīgs turpinājums!

Kitija Muižniece, 10.a klase

Es – 12. klases skolniece

IMG 12Interesanti, kā dienu no dienas nekas nemainās, bet, atskatoties pagātnē, viss ir mainījies. Šķiet, ka vēl vakar mācījos 7.klasē, nākotnes lēmumu sloga netraucēta. Pēdējais vidusskolas gads ir nemanāmi piezadzies, kas nozīmē, ka drīz vien nāksies pieņemt svarīgus lēmumus un stāties dilemmas priekšā.

Katrs šo posmu pārdzīvo citādāk. Pār kādu nāk apgaismība, ka nu ir pienācis īstais laiks mācīties, kāds lauza galvu par dzīves ceļa izvēli, cits ar vieglu prātu uzticas liktenim. Es šo vidusskolas gadu vēlos veltīt sava potenciāla atklāšanai, lai gada beigās izdarīt to īsto, pareizo izvēli.

Priekšā ir eksāmeni... Tiesa- skolēni ik pēc trīs gadiem kārto eksāmenus, tomēr šogad, man šķiet, mēs sniedzam zināšanu atskaiti ne tikai skolai, bet arī valstij. Nenoliedzami, ka darba devēji vai augstskolu uzņemšanas komisija vērtēs mūs kā cilvēkus, skatoties uz eksāmenu rezultātiem, tieši tāpēc 12. klases eksāmeni radikāli atšķiras no pamatskolas eksāmeniem.

Jāņem vērā, ka 12. klases skolniekam ir jāuzņemas lielāka atbildība. Mēs esam atbildīgi saviem vecākiem, skolai, skolotājiem un galvenokārt paši sev. Brīvībai vienmēr blakus stāvēs atbildība. Priekšā vēl ir viens no lielākajiem šī posma pārbaudījumiem un brīvības blakusproduktiem - ierastās komforta zonas pamešana. Lai gan daudzi vidusskolnieki jau ir pametuši savas dzimtās pilsētas un mājas ērtības, lielai daļai tas vēl tikai būs priekšā. Ir ļoti grūti sevi emocionāli sagatavot šādām pārmaiņām un apjaust to, ka jau nākamā gada septembrī mums jau atkal būs apkārt svešas sejas, gluži kā pašā pirmajā Zinību dienā.

Manuprāt, ir pēdējais laiks klasei savstarpēji radīt neaizmirstamas atmiņas un iespaidus, kā arī novērtēt Valsts ģimnāzijas skolotājus. Novēlu katram pabeigt vidusskolu, kā iecerēts, atrast savu dzīves aicinājumu un nebaidīties no grūtībām un šķēršļiem, kas pagadīsies ceļā! 

Ieva Paula Drekslere, 12.c

2016./17. m.g. 1.semestra "Skolas Kabata"

Skolas avīze

Skola avize

2012./13. m.g. 1 2

2013./14. m.g. 1 2 3 4 5

2014./15. m.g. 1 2 3 4 5

2015./16. m.g. 1 2 3 4

2016./17. m.g. 1 (jaunākais)


Atgriezties 

2011. Copyright © Valmieras Valsts Ģimnāzija. All rights reserved.
By: Fresh Joomla templates